Vai nauda rodas arī no PAKALPOJUMIEM?

Es tā padomāju, ka īsti nesaprotu, kur valstī rodas nauda? Padomju laikā mācīja, ka valsts var piedrukāt tik daudz naudas, par cik ir saražotas preces. Ja piedrukās par daudz, tad būs inflācija. Tad kā ir - naudu rodas no tā, ka ir saražotas kādas preces, p. bērnu ratiņi, vai vecmāmuļa aiznes ābolu grozu uz tirgu pārdot? Vai arī PAKALPOJUMI kkā ietekmē piedrukātās naudas daudzumu? P., automehāniķis aiziet pie friziera, bet nākošajā dienā friezieris aiziet pie automehāniķa salabot auto. Un pieņem, ka abos gadījumos maksa ir vienāda. Tad nauda vnk vienu dienu no vienas kabatas pārceļo otrā, bet nākošajā atpakaļ, bet valsts uzskata, ka ir sniegti 2 pakalpojumi un piedrukā par abiem darījumiem klāt naudu?
Vai nauda rodas arī no PAKALPOJUMIEM? P. klients aiziet pie masieres vai prostitūtas, vai sieviete uzlakot nagus?

Jautā Torpedo 2017-05-19 19:51

estepat (2017-05-19 20:13)  3 6 usā nauda rodas vietējajiem privātiem turienes ´lemburg-šķeļiem´ nodrukājot un aizdodot, pret parādzīmēm, usas nodokļu maksātājiem zaļus papīrīšus ar kuriem tiem mainīties vienam ar trešo, vai otru- pakalpojot&piedaloties preču un produktu ražošanas procesā. Un tad nodokļu maksātāji skaitās parādā šiem ´hitrožopjiem´ tik daudz cipariņu, cik kopsummā bija uz nodrukātajiem zaļajiem papīrīšiem. Eiropā nauda rodas murķeles drukātavā, un tad kad tos piesola latvāņu reņgēdājiem, tad tie atstrādā, nozāģējot savu tēvzemi gar ceļiem, neceļiem, vai stigām, un tad tie var iet uz oho, kur apmaina, bez žēlastības sazāģētos, murķeļus pret svaigāku, vai mazāk svaigu seksi, jo par velti parasti oho seksis ir tāds kā dārgais zilais spranču sieriņš..;)

neko (2017-05-19 20:36)  1 3 Nauda valstī rodas, tad ja šos pakalpojums sniedz citu valstu iedzīvotājiem. Teiksim Šveice ka zināms sniedz banku pakalpojums un ar šiem pakalpojumiem nodrošina lielāko daļu valsts budžeta un naudas apjomu valstī kopumā.

Liigucis (2017-05-19 20:57)    1 Izlasīju jaut. un sabijos - vai tiešām kāds klusītēm novēro to cik un kādus pakalpojumus es izmantoju??:)))

multi (2017-05-19 21:06)    5 Mēs naudu vairs nedrukājam un Latvijas banka nenosaka monetāro politiku, līdz ar to diskusija bezjēdzīga! Tāpat "varenos padomju laikus" pieminēt nevietā, jo arī tad neko nenoteicām, bet Maskava.
Nez ko tev tur Padomju laikā mācīja, bet nauda bija sadrukāta stipri vairāk, kā ar precēm varēja nosegt un to lieliski apliecināja, tas ka veikali bija tukši...

fargo (2017-05-19 21:15)    2 "Ja piedrukās par daudz, tad būs inflācija."
un kā? inflācija ir? pastavīga? kurā valstī tā ir? visās? visās valstīs ir pastāvīga inflācija? un ko tas nozīmē?

riks086 (2017-05-19 21:46)    1 Sk. K.Markss "Kapitāls". Drusku tendenciozs darbs, bet izpratnei principā lietojams. Lasi, ja ir pacietība.

fargo (2017-05-19 21:50)    5 nē, nauda nerodas no pakalpojumiem. tā rodas no zila gaisa(vai caurspīdīga gaisa, ja gribi). ir pārrauta saikne starp naudas daudzumu un tās pirktstpēju. lielākais naudas daudzums rodas nevis ražojot preces, bet izvedojot aizdevumus. tos tiešām "izveido". no nekā. tie ir ieraksti datoru datubāzēs bez jebkāda materiāla seguma. tālāk. kas ir lielākie aizņēmēji? tās ir valstis, kuru galvenais izdevumu postenis ir iedzīvotāju subsidēšana. un privātbankas ar prieku subsidē sabiedrību caur valstu aizdevumiem. var jautāt, kāds tad bankām no tā ir labums? labums ir tāds, ka pasaules finansu sektors pelna uz inflāciju, kuru pats rada. tādā veidā tiek radīts tāds kā nodoklis uz visiem(patiesībā ne "tāds kā", bet visīstākais nodoklis inflācijas formā). un finansu sektors pelna. galvenais avots - inflācija. preces tam vairs nav vajadzīgas.

france national debt ir 2,210,704,895,126 eiro. 99.58% nacionālā gada ienākuma. un tā ir tikai viena no lielajām ekonomikām. rietumu sabiedrības jau sen pašas sevi vairs neuztur. tērē uz nākošo paaudžu rēķina.

marselis (2017-05-19 22:08)    2 fargo labi atbideja
..,taustams segums,nevis "gaiss"
kad visi paries uz elektronisko naudu,
gruti buss saprast kas ir kas!
seit daudz paradoksu par kuriem ekon.brinas,
ka sada sistema vel spej tik ilgi funkcionet maksligi uzpumpejot.

DanaL (2017-05-19 22:45)    2 Mēs katrs esam pakalpojumu vai preču ražotāji un pircēji, kuri savu saražoto preci vai pakalpojumu ar naudas starpniecību iemaina pret citu preci vai pakalpojumu. Ideālajā gadījumā saržotās naudas daudzumam būtu jābūt ekvivalentam nepieciešamo preču un pakalpojumu daudzumam. Un, ja kāda prece vai pakalpojums sāk izmaksāt vairāk, kaut kur citur izmaksām jāklūst mazākām. kāpēc tas tā nenotiem, te jau fargo mēģināja izskaidrot.

Naudu Latvijā ļoti daudz importē (gana ievērojams procents, lai to ignorētu) ārzemēs strādājošie, t.i., viņi strādā un pelna naudu tur, bet šurp vai nu at ved paši vai atsūta tuviniekiem. Tāpēc tie Nekāneražotāji te joproām zeļ un plaukst uz nebēdu. Nu labi, nepārspīlēšu, valsts sektors arī ir sava veida pakalpojumu ražotājs:)

VID joprojām cenšas piespiest savus pilsoņus deklarēt ārzemēs gūto ienākumu , bet līdz šim tas nav izdevies, tāpēc konkrēta cipara nav, bet naudiņa ir diezgan smuka.

VECA_PIEPE (2017-05-19 22:52)    1 Vajag pašam pagrabā ierīkot savu drukātavu, tad Tevi inflācija neskars!

DanaL (2017-05-19 23:21)    1 23:02
Nē, ne tikai tāpēc. Vēl jau ir gana nenogremdētu ražotāju un citu... optimistu, kaut tu pats apgalvo, ka tavā pilsētā neko vairs neražojot :) Es tev tikai mēģinu izskaidrot vienu no mehānismiem, kādā vēl veidā tā nauda te uzrodas.

PatiesibasKalns (2017-05-20 00:00)    1 Naudu nopelna. Neatkarīgi euro/dollārs/mārciņa un normālā pasaulē pirms sešdesmitajiem pat zelta un sudraba monētas. Par pakalpojumu vai preču sniegšanu.

Nauda rodas. Drukātavās. Kad noteikti apstākļi spiež drukāt vairāk banknotes.
Nauda vienkārši dabiski tiek pazaudēta/iznīcināta. Bieži tiek neoficiāli uzkrāta (pameklē kur cilvēki dārzos, bet parasti gan amerikā izrok kāda glabājumus kuri protams nāk vizbiežāk no nelikumīgas uzņēmējdarbības)

Modernā civilizācija ir atteikusies no bartera sistēmas jau sen. Bet vēl jo projām, piemēram amiši, sabiedrības kas darbojas bez naudas.

Eiro tā pat kā gandrīz jebkura cita valūta (it īpaši zelta, sudraba) ir foršs vērtību starpnieks, bet ja vēlies tikt pie bagātības izdomā kas būtu vērtīgs, pat ja Eiro vienu dienu pēkšni sabruktu un nāktu cits vērtību starpnieks (valūta).

Produkts un profesionāls serviss (pakalpojums) cilvēkiem modernajā pasaulē būs vajadzīgs vienmēŗ, lai arī kas nebūtu vērtības mēdijs.

slieksnis (2017-05-20 03:46)    2 nauda rodās bankās, kur ir drukas mašīnas, naudas vērtību nosaka valsts rezerve,parasti tā ir pārvērstā zeltā, nu vismaz tā bija vel gadus 20 atpakaļ, tagad manuprāt naudu drukā kā gribās un viņas vērtību nosaka pēc no pirksta izzīstiem nākotnes pareģojumiem! L:)

av2 (2017-05-20 05:41)  1 1 pa lielam.... pasaulee viss tiek dariits lai nabagi paliktu veel nabagaaki, un bagaatie veel bagaataaki. Uz ko tas velk ? Uz karu....:(
Man, no malas skatoties, arii absaluuti nav skaidrs, kaa Latvijaa viss notiek , ja nnem veeraa, ka vissas lielaas ruupniicas, kur visiem bija darbs, ir.....metaaluuzznnos sagrieztas. Za to ir vieteejie miljonaari, kuri, kaa te oHo teica kautkas nesen, lepni nnirdz par tautu tv ekraanos.
Prognozes ir lloti, lloti sliktas :( Cik var dziivot uz krediita valsts, nezinu vairs pat....

Edg (2017-05-20 08:12)    5 Nerodās, un Marksu Kaža šodien ar var iet atpūsties. Ir pasaulē jau saskaitīs ka kopējais parāda cipars pārsniedz reālo (skaidrās un bezskaidrās) naudas apjomu četras reizes. Tas vienkārši nozīmē to ka katrs eirorublis tavā maciņā jau ir četras reizes kādam aizdots, bet procentus maksā tu viens pats. Un tam nav nekāda sakara ar naudas un preču daudzumu.

Geisha (2017-05-20 08:52)    2 Atšķirībā no Tevis Torpedīt citi strādā un maksā valstij nodokļus no kuriem Tu saņem savu pabalstu.

kuks10 (2017-05-20 09:19)    1 tad jāskatās banku pirmvēsture,kur žīdi izdomāju mehānismu kā pačakarēt savus klintus ar parādzīmēm..)))Asv nauda tika pielīdzināta zelta uncei,bet tad no šīs idejas atteicās ...jo,tas kas valda Banku pasaulē nav izdevīgi ,Kenediju arī novāca,jo šamējais gribēja atgriesties pie stabila dolāra ar zelta segmentu..pašlaik ir virtuālās pasaules nauda,kur visi sagājuši svietā un reāli neviena Banka nespēs pateikt ,cik ir reāli naudas ar segumu un cik daudz miljardi ir virtuāli..

Uzdot jautājumu
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010
Twitter Draugiem Facebook Google+ uz e-pastu
Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu