Hipotēkārais kredīts ar vai bez juridiskā termiņa?
Ko cilvēki saka par hipotekārā kredītu ar juridisko termiņu. Tas ir labi vai slikti. No vienas puses esmu dzirdējis, ka tā ir liela nedrošība un loģiski jau tā arī laikam ir - ja bankai ir iespēja vēlāk procentu likmi celt, tad kāpēc lai banka to nedarītu. No otras puses ir arī dzirdēts, ka tas nav nekas slikts un ka patērētāju tiesības nepieļaujot celt likmi pēc juridiskā termiņa beigām, ja saistības ir izpildītas perfekti.Nu un saistības ir jāpilda perfekti, jo banka taču nāks ar sankcijām jebkurā gadījumā, pat ja nebūs juridiskais termiņš.
Naudas izteiksmē arī ir atšķirība. Manā gadījumā viena banka bez juridiskā termiņa (trešās puses objektam) prasa 3.5%+EURIBOR, bet otra banka savam objektam ar juridisko termiņu prasa tikai 2.5%+EURIBOR.
Pašas likmes liekas augstas jebkurā gadījumā, bet ko var darīt.
Tātad - kā darīt labāk? Personīgi sliecos uz 3.5% un bez juridiskā termiņa, jo tā tomēr ir zviedru banka, pašu bāleliņi mēdz sastrādāt visādus brīnumus.
Deisa (2014-05-27 14:58)
Kā tas ir bez termiņa? Maksā kaut visu mūžu, ne uz noteiktiem gadiem? Summas pats nosaki?
Kas nu kuram, bet man patīk lietu skaidrība, nu un ja tas vēl lētāk, tad jūtos kā dubultieguvēja. Hipotēku paņēmu ar krītošo atmaksas grafiku, tad vēl bija mazās likmes - 1.9%+Euribor, jo zināju, ka uz doto brīdi darbs drošs, varu maksāt vairāk. Kā būs ar gadiem, nezinu, tāpēc labāk sākumā vairāk, vēlāk mazāk., pie kam līgums arī paredz "atvaļinājumu" - ja ir vajadzīgs, teiksim, paliec uz laiku bez ienākumiem vai tie samazinās, vari pieteikt maksājuma atlikšanu līdz gadam, tad jāmaksā tikai bankas procents, pamatsummu nemaksājot, tā tiek pārcelta uz attiecīgu laika posmu pēc līguma beigām.
Laurencs (2014-05-27 15:20)
Ir aizdevuma termiņš, piem., uz 20 gadiem. No tā rēķina visus maksajumus, utt. Un dažas bankas paredz juridisko termiņu, piem., 5 gadi (tad proc. likme ir nedaudz augstaka) vai 3 gadi (tad proc. likme ir zemāka), kura beigās ir jāatod viss aizdevums vai arī jāvienojas par turpmāko atmaksas kārtību. Juridiskā termiņa beigās itkā banka varot vairāk vai mazāk legāli piespiest mainīt noteikumus, celt procentu likmi, utt.
Kādu laiku man juridiskais termiņš likās tikai formalitāte, kuru piemēro visas bankas. Bet parunājot ar cilvēkiem nācās atzīt, ka ir bankas, kurām nav tāds termiņš.
Laurencs (2014-05-27 15:23) Vai tad "atvaļinājumu" var atrunāt uzreiz pašā līgumā? Šī ir lieta, par kuru ir neērti runāt un vienmēr liekas, ka kaut kas paliek neizrunāts ar banku.
Deisa (2014-05-27 15:30)
Ā, sāk pielekt - tātad tas juridiskais termiņš ir tā, ka paņem uz laiku (3 vai 5 gadi), pakāpeniski maksā tikai procentus, bet termiņa beigās jāatdod visa aizņemtā summa vai jānoslēdz jauns aizdevuma līgums, ja?
Latvijā nezinu nevienu ar tādu kredītu, bet Anglijā zinu. Diemžēl ir tā, ka ar katru reizi pārslēdzot līgumu (pirmo reizi tika noslēgts uz gadu, tad uz diviem, pēcāk jau noslēdza uz vairākiem) ir sanācis, ka jāmaksā vairāk. Un ne tādēļ, ka tiek pārslēgts jau uz ilgāku termiņu, bet tāpēc, ka mainās finansiālie apstākļi. Tāpat es tagad sisdamās nedabūtu likmi 1,9%, bet tā kā ņēmu kredītu uz tiem pašiem 20 gadiem, nu jau puse termiņa nomaksāta, procentu likme tā pati, arī paliks tā pati. Vienīgi Euribors mainīgs.
Laurencs (2014-05-27 15:47) Nēe, arī pamatsumma ir jāmaksā visu laiku. Itkā parasts kredīts, tikai pēc 5 gadiem ir jāatmaksā visa atlikusī pamatsumma (lai gan formāli, protams, maksājumi ir saplānoti visiem 20 gadiem) vai arī ar jāsaņem bankas piekrišana, ka viss varēs turpināties vairāk vai mazāk kā līdz šim nākamos 5 gadus. Tas nav tas pats, kas kredīta brīvdienas. Jau esmu sastapies ar vismaz 2 bankām (ne pašas lielākās, bet pietiekoši nopietnas), kurā ir tāda kārtība.
Ohforf`sake (2014-05-27 17:36)
Man tas ir kaut kas jauns. Kā reizi zviedru bankām neuzticētos, somu gan, bet tas ir mans personiskais viedoklis.
Teorētiski juridiskā termiņa beigās sāc jau laikus risināt sarunas par nākamo posmu. Ja gribēs kaut ko vairāk, vienmēr jau var pārkreditēties, vai ne?
Polus (2014-05-27 20:48) No jautājuma un komentāriem rodas iespaids, ka neesi lasījis ne vienas, ne otras bankas piedāvāto kredītu līgumu. Silti iesaku palūgt paraugu un lēni, rūpīgi ar to iepazīties. Tajos mēdz būt lietas, kuras procentu likmes atšķirības padara visnotaļ nebūtiskas. Tāpat tur jebkurā gadījumā būs atruna par iespējām mainīt procentu likmi - pildi savas saistības vai nē.
andzipa (2014-05-27 23:07) Bāc,,, "juridiskais termiņš" - nu tas ir jauntermiņš:) Tas ir - mainīgā likme (% nosaka un ik pa 6 (vai 3, vai kā nu līgumā ir), un fiksētā likme - uz 5 gadiem % likme vienāda. Tur jāzīlē kafijas biezumos, kas iznāk izdevīgāk, ir pieredze ar abām (zviedru bankā). Tas ir atkarīgs no ekonomiskā stāvokļa pasaulē, kad kredītu likmes ceļas, kad kāpj... Atvaļinājums laba lieta, sevišķi izdevīgi bankai, jo procentus jau maksāsi:), bet pamatsumma stāvēs uz vietas, bet jānomaksā tāpat. Saprati? Bet, protams, kādreiz tā varētu būt izeja..
janisb (2014-05-27 23:53) Parakstoties uz pamatlikmes pārskatīšanu var smagi ieberzties, treknajos gados paņēmu kredītu ar fiksētām likmēm visā periodā, paziņa paņēma ar pārskatāmo, man joprojām 1.5% pamatlikme, paziņam jai sen 5%
Laurencs (2014-05-28 00:31)
Bet tirgus tomēr darbojas un reāli banka nevarētu celt pārskatāmo likmi sazin cik augstu. Jo ir jau arī tāda lieta kā pārfinansēšana. Skatos, ka viena banka to dara par 1% vai minimāli 700 EUR. Ja 5 gadus kredīts ir maksāts, tad atlikusī pamatsumma sastāda vairs tikai kādus 60% no īpašuma vērtības un katra banka, liekas, būtu priecīga izsniegt jaunu aizdevumu (pārfinansēt vecot) pie šādas kredīta/īpašuma vērtības attiecības. Un ar normālu likmi.
Cita lieta, protams, ja īpašums pirkts treknajos gados par pārāk lielu cenu.
Polus iesaka izlasīt līgumu. Bet neticas, ka bankas tā vienkārši dod tos uz māju (sūta uz ēpastu) salīdzināšanai. Līgumu paraugi jau parasti ir zināms intelektuālais īpašums un komercnoslēpums. Lai gan, jāmēģina ir prasīt...
pievienot viedokli
uzdot jautājumu